Bērnu neirologi II
Posted on October 4, 2008, under Ikdienas pieraksti.
Ievadam var palasīt stāsta pirmo daļu.
Kopš neiroloģes vizītes puikas jau bija kādas 8 vai 9 reizes masēti (viens standarta masāžu kurss skaitās 10 reizes), kaut kā nejauši sagadījās tā, ka Kuldīgas pusē ar paziņām iesākās sarunas par bērnu neirologiem un tad nu atklājās, ka vairāki no paziņām izteica atzinīgus vārdus par kādu Kuldīgā praktizējošu neiroloģi. Daudz nedomādami pieteicāmies pie viņas uz vizīti un palūdzām savai ģimenes ārstei nosūtījumu.
Šoreiz uz vizīti ieradāmies pietiekami precīzi, pagaidījām kādas 10-15 minūtes rindā un devāmies iekšā. Abi ar draudzeni bijām nolēmuši, ka neiroloģei par savu iepriekšējo pieredzi ar kādu viņas kolēģi neko neteiksim, lai iegūtu maksimāli objektīvu rezultātu. Tā nu atkal sekoja tā pati standarta pakete ar jautājumiem par dzimšanu, grūtniecību, ēdināšanu. Pēc tam abi puikas viens pēc otra tika apskatīti un fakts par Janča (šoreiz jau vairs tikai “nedaudz”) paaugstināto muguras muskulatūras tonusu tomēr apstiprinājās, taču izpelnījāmies arī atzinīgus vārdus par veikto masāžu kursu, masāžas mums ieteica turpināt.
Viena no interesantajām niansēm – šī neiroloģe bērnu kāju nervus pārbaudīja sitot pa ceļgalu pati ar saviem pirkstiem, kamēr Ziepniekkalna neiroloģe ņēma talkā savu speciālo sitamo āmuru. Var jau būt, ka tas ir sīkums un viņa zina, ko dara, taču saudzīgāk tas izskatījās Kuldīgas neiroloģes gadījumā. Visādi citādi mūsu jaunā neiroloģe atzina bērnus par labiem esam un secināja, ka viņu attīstība pilnībā atbilst visām šī vecuma prasībām.
Tālāk sekoja virkne ar ieteikumiem, gan nomierinošu tēju pievienošana vannošanas laikā, gan Magne B6 vitamīnu palietošana, gan ieteikums lietot Vibrucol svecītes gadījumos, ja bērni ir dikti nemierīgi. Tad vēl saņēmām ieteikumu veikt mazuļu galvu neiroultrasonogrāfiju, tīri profilaktisku mērķu dēļ, kā arī tikām pie kontaktiem personai, kas veic tieši mazuļu galvas masāžas.
Noslēgumā uz jautājumu par iepriekšējās neiroloģes konstatēto rahītu, saņēmām atbildi, ka tā vienkārši pēc vienas pazīmes neesot korekti šādu diagnozi uzstādīt, jo vēl nevarot zināt, kāda būtu mūsu pašu galvas forma, ja tiktu noskūti visi mati. Tā nu izskatās, ka varam atviegloti uzelpot šajā sakarā.
Lai nu kā tur arī nebūtu, šoreiz vizīte pie ārstes bija nesalīdzināmi iejūtīgāka, ieinteresētāka un visādi citādi mīļāka. Var jau būt, ka to visu nosaka fakts vai tu esi uz vizīti tieši laikā vai nokavē 15 minūtes, lai gan neesmu par to tik ļoti pārliecināts. Jebkurā gadījumā izskatās, ka turpmāk pie bērnu neirologa dosimies uz Kuldīgu.