Kārtējie jaunumi
Posted on March 17, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Lielā cīņa vienam pašam ar abiem puikām ir beigusies, draudzene ir atgriezusies no sava ceļojuma un ikdiena ir vairāk vai mazāk atgriezusies savās sliedēs. Neskatoties uz faktu, ka puikas kā traki metās uz telefonu sadzirdot draudzenes balsi, tomēr viņai ienākot viņu istabā, reakcija bija tāda mazliet piebremzēta – no sākuma likās, ka puikas pat viņu īsti nepazīst. Pagāja kādas 20 minūtes un viss atgriezās vecajās vietās – puikas līda mammai klēpī, priecājās un spēlējās. Lai arī pats to nemanīju, draudzene saka, ka puikas esot pa šo nedēļu kļuvuši daudz mīļāki – biežāk lien virsū samīļoties.
Nedēļas garumā mums gāja visādi – bija gan niķi, gan mierīgie brīži. Lai arī sākumā likās, ka izturēt būs diezgan grūti, beigās izrādījās, ka nav nemaz tik traki. No visas nedēļas viens pats ar puikām biju kādas 3 diennaktis un tā vien liekas, ka varētu arī tikt galā viens pats arī pilnu nedēļu bez citu palīdzības, ja vien būtu tāda vajadzība. Lielākās problēmas vien sagādātu paēšana pašam un mājas darbu apdarīšana, jo tos visus var darīt vien tikmēr, kamēr puikas guļ, bet puiku gulēšanas laikā jau ar putekļu sūcēju pa māju nebraukāsi :). Lai nu kā, šī nedēļa vienam ar abiem puikām ir bijusi vērtīga pieredze un tādu vajadzētu izbaudīt katram kārtīgam tēvam, lai labāk novērtētu, ko katru dienu mēnešiem no vietas dara viņu mīļotās sievietes. Visam kārtīgu punktu pielika kāda paziņa, kurai pašai ir aptuveni mēnesi jaunāks dēls, kā mūsu puikas, kas noteica, ka vienam tikt galā ar diviem neesot iespējams. Redz, ka es tiku!
Pa to laiku, kamēr mamma nebija mājās, puikas ir arī parūpējušies par progresu. Tagad viņi lieliski māk atkārtot rotaļu “cepu, cepu kukulīti”, abi prot arī atkārtot mēles klakšķināšanu. Pa reizei gadās arī, ka puikas jau māk parādīt “atā” pamājot ar roku. Tāpat Jancis jau ir attīstījis savu spēju stāvēt kājās neturoties ne pie kā. Viņš to pirmo reizi paveica jau 14. februārī, kad bijām ciemos pie draudzenes māsas ģimenes. Tad viņš vienkārši piecēlās kājās turoties pie manām rokām un uz kādām nepilnām 10 sekundēm atlaida tās vaļā. Pa šo laiku viņš to ir pasācis darīt arvien biežāk un uz ilgāku laiku. Ik pa brīdim izskatās, ka viņš sāk pamazām mēģināt piecelties kājās arī nekur neturoties. Arī Kārlis ik pa brīdim iemēģina savus spēkus kājās stāvēšanā bez pieturēšanās, taču tas ir salīdzinoši reti un uz pāris sekundēm. Abi puikas tīri veikli māk pārvietoties stāvus pieturoties pie dīvāna vai kā cita līdzīga. Tagad arī pēdējās dažas dienas puikas ir sākuši staigāt, ja viņus pietur stāvus pie rokām – agrāk viņi vai nu vienkārši turējās kājās vai arī cerēja, ka viņus pacilās. Vakar pamanījām arī Kārļa kārtējo nemierīgo nakšu iemeslu – izšķīlies nu jau septītais zobs – šoreiz pārmaiņas pēc apakšējais.
Jāatzīstas, ka īsi pirms draudzenes atgriešanās es nopriecājos, ka būs izdevies puikas pieradināt pie mazliet saprātīgāka režīma. Gulētiešanas laiks no pusnakts ir pārcēlies par stundu-pusotru agrāk ap kādiem pusvienpadsmitiem līdz vienpadsmitiem. Pa nakti puikas reizēm pat vairs nepieceļas, vien pamostas ap plkst 6 no rīta, lai paēstu un tad dodas vēl kādu stundu vai divas pagulēt. Tad ceļas ap 7 vai 8 un dzīvojas līdz plkst 11, kad iet gulēt pirmo diendusu. Pēc tam mostas pēc stundas un spēlējas līdz plkst 15, kad atkal iet gulēt uz kādu stundu – pusotru. Un tad jau spēlējas līdz gulētiešanas laikam. Tās dažas dienas, kad bija šāds režīms, es jau paspēju nodomāt – 9 mēnešus mēs esam gaidījuši to brīdi, kad beidzot kļūs vieglāk un beidzot esam sagaidījuši. Ir tikai viena nianse, kas liek apšaubīt šo “vieglumu” puikas spēlēšanās laikā ir vēl vairāk jāuzmana viens no otra, jo viņi kļūst spēcīgāki un aktīvāki. Arī zobi kļūst asāki. Tā, piemēram, šodien Kārlis sakoda Jāni tā, ka Jancim uz rokas palika kārtīgi zilumi zobu nospiedumu formā. Vēl dažas dienas iepriekš Kārlis ceļoties kājās iegāzās vannas istabas stenderē, bet vakar tieši to pašu zilumu uzsita vēlreiz, šoreiz jau pret Jāņa pieri. Katrā ziņā pasargāt puikas no visādām šādām mikrotraumām kļūst arvien grūtāk. Atliek vien pāris sekundes aizgriezties vai atiet nostāk un dzirdi kārtējo blīkšķi un raudāšanu dažas sekundes vēlāk.
Cita starpā esam arī atraduši potenciālu auklīti saviem puikām. Lai arī puikas vēl nav sasnieguši gada vecumu, draudzenei liek atgriezties darbā, citādi pāris mēnešus vēlāk vairs vienkārši nebūs kur atgriezties. Itkā jau likumdošana aizsargā māmiņas pēcdzemdību periodā līdz bērnu gada vecuma sasniegšanai, taču tam visam apakšā ir viena reti pretīga nianse – ja štata vieta tiek likvidēta un darba devējam nav ko piedāvāt vietā darba ņēmējam, tad darba ņēmēju var atlaist. Uzminiet nu, vai šajos štatu saīsināšanas ziedu laikos jaunajām māmiņām atradīsies vieta pēc nežēlīgas štatu samazināšanas? Protams, ka ne.
Ar auklītes meklējumiem mums gāja visādi – no sākuma ievietoju sludinājumu specializētajā portālā tetiem.lv (mammam.lv), uz kuru atsaucās vien divas interesentes. Viena no viņām dzīvoja Ventspils rajonā un itkā gatavojās pārcelties uz dzīvi Rīgas tuvumā. Lai cik cerīgi arī neizklausītos viņas izglītība, sertifikāti un pieredze, diemžēl manī uzticību neiedvesa fakts, ka viņa šobrīd dzīvo otrā Latvijas galā. Otra bija kundze gados, kuras kandidatūru arī iesākumā apspriedām. Pēc tam ievietojām sludinājumu portālā zip.lv un tad nu sākās piedāvājumu lavīna. Sākot ar 19 gadus vecām studentēm, kas ir pieskatījušas vienu pašu skolas vecuma bērnu un beidzot ar kandidātēm, kas bija uzrakstījušas savus pieteikumus tik analfabētiski gramatiski nepareizi, ka pilnīgi mati slējās stāvus. Starp visām pelavām bija arī vairāki ievērības cienīgi piedāvājumi. Tajā skaitā bija arī divas aukles, kurām bija pieredze ar dvīņiem – viena ir auklējusi dvīņus kādu pusotru gadu, bet otra pati ir nu jau 15 gadus vecu dvīņu mamma. Uzaicinājām abas kandidātes ciemos, lai iepazītos un vienu no viņām arī izvēlējāmies. Nākamnedēļ viņa kopā ar draudzeni dzīvosies pa mājām un iepazīsies ar puiku ikdienu un visām pārējām niansēm. Aiznākamnedēļ draudzenei ir jāatgriežas darbā – tad jau redzēsim, kā mums ies. Lai nu kā, iesākumā mūsu izvēlēto auklīti puikas pieņēma ļoti labprāt. Ja parasti pret svešiem cilvēkiem puikas iesākumā reaģē ar mukšanu un skaļu raudāšanu, tad šoreiz viss bija pilnīgi citādi – jau no pirmajām minūtēm puikām ar potenciālo auklīti radās lielisks kontakts.
Vēlviena lieta, kas puiku dzīvē ir kardināli mainījusies – vannošanās. Tagad puikām galvenais ir tikt vannā, nevis dzīvoties pa ūdeni. Kad viņi ir tikuši vannā, viņus uzreiz sāk interesēt viss, kas ir apkārt vannai – gan krāns, gan šampūnu pudeles, gan viss kas cits. Kas pats trakākais – viņi vannā vairs nesēž, bet slienas kājās. Tā nu viņu nomazgāšana jau ir kļuvusi par mērenu problēmu. Būtībā lielā daļā gadījumu vienkārši draudzene iet vannā kopā ar viņiem, jo tad vismaz kaut kā viņus ir iespējams kontrolēt.
Līdz ar bērnu aktivitāšu augšanu augumā, ir arī parādījušies pirmie pastrādātie nedarbi. Pāris nedēļas atpakaļ Kārlis (ja pareizi atceros) ieķērās bērnistabas aizkaros un mazliet tajos pakarājās. Tā kā bērnistabas aizkaru stanga ir vienīgā, kuru mūsu abi kaķi nebija paspējuši noraut un tā bija pieskrūvēta ar komplektā nākošajām mazajām skrūvītēm, tad aizkaru stanga man tagad būs jāpieliek no jauna. Par laimi draudzene laicīgi pamanīja Kārļa aktivitātes un aizkaru stanga nepaspēja nokrist, bet palika karājoties gaisā. Tāpat puikas ir pamanījušies rokās esot izgāzt vienu no maniem orhideju podiņiem un sasist vienu no manas mammas orhideju podiņiem sēžot savā ēdamkrēsliņā. Bet nu tie ir vien tādi sīkumi salīdzinot ar tiem prieka mirkļiem, kurus viņi sagādā.
Šodien puikas ir sagādājuši vēl kādu pārsteigumu – vismaz šobrīd izskatās, ka viņi ir aizgājuši gulēt nakts miegu jau pirms pulksten desmitiem vakarā, kas ir absolūts pēdējo 3 vai 4 mēnešu rekords. Tā vien gribas noticēt, ka mūsu dzīve pamazām sāk ievirzīties kaut kādās sliedēs. Bet nu to jau mēs redzēsim no rīta :)
2 Replies to "Kārtējie jaunumi"
Resurss interesants, bet pameklējot aukles pat pēc pavisam vienkāršiem kritērijiem (neprasot rekomendācijas, autovadītāja apliecību, speciālo izglītību, utt.) man tika piedāvāta tikai viena pati Svetlana ;)
Par auklēm – paskatīties jau var:
http://labaaukle.lv/