Cirks
Posted on March 29, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Vakar Baložos ar viesizrādi bija iegriezies cirks. Tā kā draudzene darbojas arī kultūras namā, tad diezgan savlaicīgi par to uzzināja un nodomājām, ka varētu pamēģināt, kā puikas reaģē. Afišās bija rakstīts, ka būšot vesels bars ar dzīvniekiem, kas likās varen interesanti. Tad nu pamēģinājām mazliet mahinēties ar dienas režīmu, lai puikas uz cirka laiku negulētu (jo parasti tieši šajā laikā viņi guļ) un devāmies uz cirku. Nez kāpēc bijām iedomājušies, ka tautas nebūs daudz un biļetes nopirksim īsi pirms pašas izrādes. Cilvēki bija sanākuši tik daudz, ka ne pārāk lielajā kultūras nama zālē bija jāizvieto pat papildvietas, kuras tad nu ierādīja arī mums. Iesākumā puikām patika – visapkārt daudz bērnu, troksnis, tad arī sākās pati izrāde un tur jau sekoja klaunu izdarības un mūzika. Diemžēl izrādes sākumā bija vien pavisam mazi dzīvnieciņi (žurciņas un līdzīga izmēra dzīvnieki). Vien tad, kad no kastes tika izvilkts zaķis, likās, ka puikas viņu varbūt pamanīja. Tad nu sekoja daudz un dažādas klaunu aktivitātes, kuras puikām nelikās interesantas. Tā nu aptuveni pēc pus stundas izrādes skatīšanās puikām jau bija apnicis un devāmies mājās. Abiem ar draudzeni rokas bija mēreni mēmas, jo noturēt puikas rokās nav nemaz tik viegli gan viņu aktivitātes dēļ, gan arī, protams, svara dēļ. Secinājām, ka ar cirku būs vēl mazliet jāpagaida, vai arī jādodas uz lielo cirku, kas notiek kārtīgā arēnā, nevis ir pielāgots kultūras nama skatuvei.
Cita starpā nu jau labu brītiņu esam tikuši pie saprātīgāka režīma. Pēdējo nedēļu puikas jau pat devās gulēt ap deviņiem (!!!!) vakarā un modās vienu pašu reizi pa nakti. Bija tikai viena nelaime – puikas līdz ar agro gulētiešanu arī agri cēlās. Tā nu rīti mēdza iesākties arī īsi pēc pulksten sešiem no rīta. Trakākā laikam bija otrdienas nakts, kad pēc darba jubilejas svinēšanas pārrados naktī tikai ap četriem, bet diena iesākās jau īsi pirms astoņiem. Kāpēc tas viss pagātnes formā? Kārtējo reizi ir pagriezts pulkstenis, šoreiz uz priekšu. Un tas, protams, nozīmē, ka puikas automātiski vairs neiet gulēt pulksten deviņos vai pusdesmitos, bet gluži kā pāris nedēļas atpakaļ – desmitos, pusvienpadsmitos. Lai nu kā, tas tomēr ir stipri labāk, nekā vienos vai divos naktī, kā tas bija senāk.
Visu šo nedēļu pa darba laiku ar draudzeni kopā pa mājām dzīvoja arī mūsu atrastā auklīte. Visā visumā draudzene likās ar viņu apmierināta, arī puikas katru dienu gāja ārā pastaigās, smuki ēda arī lietas, kas pirms tam nebija ēstas. Ir gan viena interesanta nianse – visu dienu puikas dauzās ar auklīti, spēlējas un darbojas, bet tikko aukle ir pa durvīm ārā, tā puikas uzreiz sāk diezgan neuzvesties un čīkstēt. Tā teikt, neies jau svešiem cilvēkiem izrādīties, kādi ir patiesībā – to jau tikai vecākiem var rādīt :). Tagad, gan kad arvien tuvāk pienāk tā diena, kad draudzenei ir jāsāk iet uz darbu, ne reizi vien viņa atzīstas, ka nemaz to īsti nevēlas, jo patiesībā jau muļķīgi – atstāt savus bērnus svešam cilvēkam un būtībā arī pavadīt ar viņiem mazāk laika kopā, kā auklīte, jo no rīta viņi būs tikko modušies, bet vakarā jau dažas stundas pēc pārrašanās ies gulēt. Arī man pašam pēc atvaļinājuma bija diezgan interesanti atgriezties darbā. Jau pulksten 12 dienā skatījos pulkstenī, vai darba diena jau netuvojas beigām un vai nevar doties mājās. Tā kā man šādas sajūtas uzradās jau pēc nedēļas padzīvošanas mājās, tad nezinu kā vēl ies draudzenei.
mums ar aukliiti taapat – ja kaads paliek maajaas tad mazinsh uzreiz nikjojaas. ja tikai aukliite tad smuki uzvedaas. ja aukliites nav tad nikjojaas veel vairaak – nav respekta pret vecaakiem :)