Pases
Posted on June 13, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Jāņa vārda dienu gatavojamies atzīmēt ar nelielu izbraucienu līdz Stokholmai un atpakaļ. Tas būs mūsu pirmais lielais ceļojums un liekas viens no lielākajiem izaicinājumiem mums kā vecākiem. Ceļojums gan nebūs garš – vienkāršs vienas dienas kruīzs – vakarā izbraucam no Rīgas ar prāmi, no rīta esam Stokholmā, izdzīvojamies pa Stokholmu un vakarā dodamies atpakaļ uz Rīgu. No rīta esam klāt.
Visa šī pasākuma ietvaros puikām ir jātiek arī pie pasēm. Tā kā pats nesen mainīju savu pasi tās derīguma termiņa dēļ, tad domāju, ka arī puikas tiek fotografēti uz vietas. Izrādās, ka ne – tas jādara fotodarbnīcā un puikas uz pieteikšanos pasei nemaz var neņemt līdzi.
Pats fotografēšanās process bija diezgan interesants. Likās, ka tas būs sarežģīti, taču beigu beigās izrādījās vienkāršāk par vienkāršu. Vakarā pēc darba sapucējām puikas un devāmies uz TC Olympia uz tur esošo Fuji fotosalonu. Pirmais joks jau sekoja no fotogrāfa, kurš smiedamies teica, ka varbūt mēs gribot nedaudz ietaupīt naudu un fotografēt tikai vienu no bērniem. Kad nu atteicāmies no šāda piedāvājuma, tad ķērāmies arī pie bildēšanas. Tā kā viņi paši uz krēsla mierīgi nesēdētu, tad fotogrāfs ierosināja paņemt vienus no RIMI lielajiem ratiem un tur puikas uz maiņām iesēdināt. Liekas, ka mūsu puikas bija pašā labākajā vecumā, lai fotografētos. Puikas bija laikam pārāk apjukuši, lai sāktu niķoties, tā kā pats fotografēšanās process izvērtās gaužām vienkāršs. Kad draudzene devās pakaļ bildēm jau gaidījām, ka fotogrāfs liks mums pašiem noteikt, kurš no puikām ir kurš. Tā arī notika. Interesanti, ka mums nemanot fotogrāfs bija nofotografējis abus puikas no dažādiem rakursiem, lai viņš pats varētu saprast, kurš ir kurš :).
Kad nu bildes pasēm bija uztaisītas, devos ar tām uz PMLP daļu, kas atrodas tuvāk manam darbam. Arī tur bija vesela jautrība – puiku atšķirību noteikšanai tika pieaicinātas pat blakus strādājošās kolēģes. Vienu lietu gan es īsti nesaprotu – kāda jēga ir tik mazam bērnam prasīt precīzu augumu un ierakstīt to pasē? Kad noteicu, ka puikas varētu būt kaut kur ap 75cm gari, man vēl pārjautāja vai tiešām un vai abi vienādi. Varētu padomāt, ka tik mazu bērnu var precīzi nomērīt un varētu padomāt, ka viņš pēc mēneša vēl būs tieši tikpat garš, kā pases pieteikuma iesniegšanas dienā. Vienīgā nianse, ka bērnu pases ir derīgas tikai gadu, taču arī pa gadu bērni tomēr mēdz paaugties :).
Lai nu kā, jau ceturtdien mūsu pases būs gatavas un tad būs jāiet tās saņemt kopā ar puikām. Interesanti, vai viņiem liks arī parakstīties?
jocīgi, man gan teica, lai tris nedēļas veco Krišu velku pie pasu dāmām. tā nu pirmajā kriša pasē (bah… pareizi, tak uz gadu tikai, tātad nu jau nederīgajā) bildē ir redzams acis knapi pavēris pavisam maziņš Krišs un mani pirksti, kas tur viņa galvu.
Turklāt biija obligāti jābūt acīm vaļā – tā rakstīts normatīvajos aktos, aiz ko kādas 15min visādi mēģinājām ar dāmām viņu piespiest atvērt kaut mazu kaktiņu.