Zemenes
Posted on June 14, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Kādu brīdi atpakaļ ir sācies arī zemeņu laiks. Pagājušajā gadā ap šo laiku draudzenei gāja dikti grūti – bērnus baroja ar krūti, tāpēc bija jāpiesargās ko drīkst ēst un ko nedrīkst. Zemenes bija viens no tiem produktiem, pēc kuru ēšanas puikām pirmās pāris reizes uzmetās alerģiskās pumpiņas. Šogad bērni vairs ar krūti netiek baroti, tāpēc kādu reizi braucot uz Kuldīgu pie draudzenes vecākiem Pūrē nopirkām vietējās zemenes. Kamēr puikas mašīnā gulēja labu daļu paspējām apēst, taču dažas ogas pietaupījām arī puikām – kā nekā vitamīni.
Kad puikas modās, mēģinājām zemenes iebarot, paplēšot tās pa gabaliņiem. Kārlis sev piedāvāto visai naski notiesāja, turpretī Jānis nu ne par ko negribēja tās ēst. Tajā reizē likāmies mierā un īpaši Jānim neuzbāzāmies – dīvaini vien likās tas, ka viņš pat īsti zemenes nepagaršoja, vienkārši uzreiz aizkrapmēja muti un ne par ko nelaida tās iekšā. Kādu nedēļu vai divas vēlāk atkal iegādājāmies vietējās zemenes.
Arī šoreiz tāpat, kā iepriekšējo reizi viss risinājās pēc tieši tāda paša scenārija – kamēr Kārlis jau bija paspējis apēst vairākas ogas, Jānis spītīgi neļāva zemenēm iekļūt viņa mutē. Beigu beigās izdomājām, ka zemene vienkārši jāiedot Jānim rokās, lai viņš pats izdomā, ko ar to darīt. Ilgi nebija jāgaida, kad Jāņa priekšzobi jau atradās iekosti zemenē. Pēc brīža jau tā bija vēderā un Jānis lūkojās pēc nākamās. Iesākumā mēs bijām sabijušies, vai tik nebūs tāpat, kā ar draudzenes brāli, kurš labu brīdi (laikam līdz kādu 3 gadu vecumam) nēeda neko sarkanu, tajā skaitā zemenes.
Kas vispatīkamākais – puikām pēc nevienas no zemeņu ēšanas reizēm nav bijušas nekādas alerģiskās reakcijas. Laikam jau mūsu iegādātās zemenes ir bijušas pietiekami kvalitatīvas un puikas ir pietiekami nealerģiski :)