Sētnieks
Posted on August 22, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Tagad, kad puikas ratos vairs sēž nelabprāt un tagad, kad esmu veiksmīgi kaut kur nogrūdis pagraba atslēgas, pastaigās ejam bez ratiem.
Puikām interesē pilnīgi viss – ir jāpaceļ pilnīgi viss, kas atšķiras no pārējā. Ja zālājā mētājas akmens, tad tas ir jāpaceļ, ja uz ielas ir nokritusi kāda koka lapa, tad tā ir jāpaceļ. Tiktālu itkā viss ir labi, taču trakumi sākas tad, kad puikas sāk celt augšā citu cilvēku nomestās lietas. Tas var būt dajebkas – kāds vienkāršs polietelēna maisiņš, saldējuma papīrs, tukša sulas paciņa, cigarešu paciņa vai kas cits. Nevienu no šīm lietām mums negribas viņiem dot rokās, jo nekad nevar zināt kāda ir attiecīgo priekšmetu vēsture un ko no kuras mantas varētu noķert.
Tad nu lai izvairītos no šādu priekšmetu nokļūšanas puiku rokās vecākiem nekas cits neatliek kā vien tēlot sētniekus un to, ko nu galīgi negribas puikām dot rokās, vienkārši ņemt ciet pašiem un bāzt kabatās. Tā nu tagad pēc puiku pastaigas esmu atnācis mājās ar 5 palielām stikla lauskām un vēl veselu baru citas drazas kabatās.
Es varu saprast, ka kāds uz ielas kaut ko nomet zemē, taču mani dikti tracina fakts, ka arī bērnu spēļu laukumā ik pēc pāris metriem var atrast cigarešu izsmēķus un citu drazu, ņemot vērā, ka pāris metru attālumā ir miskaste.