Gatavojam dāvanu omes 50 gadu jubilejā
Posted on September 1, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Tuvojoties manas mammas 50 gadu jubilejai domājām, kas gan varētu būt tā zīmīgā dāvana, ko viņai uzdāvināt. Man pašam pēdējā laikā ir pārgājusi vēlme dāvināt dikti lielas materiālās vērtības un esmu pārgājis citā domāšanas virzienā – vairāk mīļuma, vairāk personīguma. Tā, pāris gadus atpakaļ Ziemassvētkos radiem dāvināju paša gatavotus kalendārus ar savām bildēm, citu reizi uzdāvinu vienkārši bariņu ar izdrukātām bērnu bildēm vai ko tamlīdzīgu. Arī šoreiz bija sajūta, ka ne jau materiālās vērtības ir galvenās.
Pirmā doma, kas ienāca prātā bija ļaut bērniem kaut ko uzzīmēt ar tā sauktajām pirkstiņkrāsām. Tā nu sarunāju ar brāļa ģimeni, ka mēs šajā procesā varētu apvienoties un kādu vakaru kaut ko uzzīmēt. Iesākumā bija doma vienkārši ļaut bērniem ķēpāties pa papīru, tad to ierāmēt un uzdāvināt. Diemžēl gan mūsu puikas gan brāļa dēls ir vēl pārāk mazi lai mācētu noklāt ar krāsu kaut cik precīzi kaut daļu no lielākas papīra loksnes. Izlēmām, ka mēs varētu saspiest uz palielākas lapas visi savus roku nospiedumus. Domāts – darīts. Brāļa ģimene ar šo joku tika galā veiksmīgi. Kārlis arī tīri smuki uzspieda savu ķepu, taču Jānis ne par ko nebija piedabūjams uz pirkstu nospiedumu atstāšanu. Tā nu nomazgājām puikas, paši nomazgājām rokas, sakopām dzīvokli un atstājām nožūt krāsu ar domu, ka Jānis un mēs ar draudzeni roku nospiedumus uzspiedīsim kaut kad vēlāk.
“Kaut kad vēlāk” pienāca stipri ātrāk, nekā mēs to gribētu. Sagadījās tā, ka pēdējā vakarā pirms manas mammas dzimšanas dienas biju mājās ar puikām viens pats, bet Jāņa roku nospiedumi vēljoprojām mums nebija. Tā nu nekas cits neatlika, kā vien ļaut abiem puikām darboties ar krāsām un mēģināt sadabūt viņu roku nospiedumus.
Šoreiz Jānim krāsošana padevās tīri labi – viņš droši bāza visu roku pirkstiņkrāsu bundžā un naski ķeksēja ārā visu krāsu, kas tur vien bija, lika to uz papīra loksnes un izsmērēja. Kārlis arī pa to laiku piepalīdzēja gan izsmērēdams krāsu ar roku, gan arī pabradājot ar kājām vispirms pa krāsu, pēc tam pa papīra lapām.
Jau pēc dažām minūtēm man bija skaidrs, ka šis process ir jābeidz pēc iespējas ātrāk, lai mums nebūtu jātaisa kapitālais remonts visā dzīvoklī. Paķēru Kārli un devāmies uz vannas istabu mazgāties. Kamēr mazgāju Kārli, tikmēr Jānis palika darboties ar krāsām. Nomazgājis Kārli atgriezos viesistabā un sapratu, ka tuvākās 10-15 minūtes varētu būt gana jautras – Jānis pa šo laiku bija ne tik vien izsmērējis visu zilo krāsu pa grīdu/papīru/savām kājām, bet arī mēģinājis krāsu nogaršot, par ko uz viņa sejas liecināja nodevīga izliekta līnija un krāsas pleķis uz deguna. Te nu bija skaidrs – ja es tagad iešu mazgāt Jāni, bet Kārli atstāšu uz brīvām kājām, tad varēšu pēc pāris minūtēm atkal mazgāt Kārli.
Ieliku Jāni vannā, lai viņš spēlējas ar tekošo ūdeni un tikmēr ķēru un grābu visas sakrāsotās lapas un veikli mazgāju grīdu, sienas, virtuves iekārtu, paklāju un visu pārējo ar krāsu noziesto, lai Kārlis tam netiktu klāt. Pēc tam jau centos nomazgāt Jāni, kas arī visai veiksmīgi izdevās. Viens no lielajiem pirkstiņkrāsu labumiem ir tas, ka tās ļoti labi šķīst ūdenī un ir ļoti viegli nomazgājamas no visām virsmām. Ražotāji laikam par šādām situācijām jau ir padomājuši. Lai arī sākotnēji biju plānojis tikt tikai pie puiku roku nospiedumiem, beigu beigās no savas ģimenes uzlīmējām uz gleznas arī puiku kāju nospiedumus.
Lai dāvana būtu vēl mazliet raibāka, uz tās salīmējām vēl bariņu ar bildēm un dažādiem citiem nieciņiem. Katrā ziņā likās, ka ar dāvanu mana mamma bija dikti apmierināta un tas ir pats galvenais :)
