Archive for November, 2009
Skatieties kā tētis čuč!
Posted on November 5, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Ir reizes, kad bērnus nolikt gulēt ir grūtāk, kā parasti – nelīdz ne sarunas, ne muguras bužināšana, ne arī citi ierastie triki. Gadās visādi – vai nu bērnam nenāk miegs, vai gulešana notiek svešā vietā, vai arī bērns vienkārši ir pamodies nakts otrajā pusē un vairs nevar aizmigt. Tā vietā, lai bērnam bužinātu muguru, dikti intensīvi viņu mēģinātu pierunāt uz gulēšanu, dziedātu, ņemtu rokās un ucinātu, es vienkārši apguļos uz grīdas blakus bērnu gultiņām un saku “skatieties, kā tētis čuč!”. Pēc kāda brīža puikas parasti nomierinās un aizmieg.
Jautrākais visā šajā pasākumā ir fakts, ka ir reizes, kad es īsti nesaprotu, kurš no visiem aizmieg pirmais – es, vai kāds no puikām. Liekot puikas gulēt diendusu jau vairākas reizes draudzene ir ienākusi istabā mani pamodināt. Arī mēģinot aizmidzināt puikas rīta pusē pāris reizes ir gadījies pamosties uz grīdas un secināt, ka abi puikas jau kādu brītiņu tomēr čuč :)
Nagu griešana
Posted on November 5, 2009, under Ikdienas pieraksti.
Ir bērni, kas jau no dzimšanas nekādi neprotestē pret nagu griešanu un ļauj sev izveikt kārtīgu manikīru un pedikīru. Mūsējie tādi nav. Jau kopš dzimšanas tiklīdz paņemam savā rokā kādu no bērnu rociņām, tā viņi uzreiz mēģina atbrīvot savu roku un nekādi neļauj griezt nagus.
Sākumā mēģinājām griezt pa diviem – viens mēģina novērst uzmanību ar mantiņām, grabulīšiem un jokiem, tikmēr otrs mēģina nogriezt nagus. Kādu laiku tas arī izdevās, taču ar katru reizi tās izvērtās par arvien lielākām problēmām. Ja roku nagus vēl varēja kaut kā nogriezt, tad ar kāju nagiem gāja pavisam traki.
Izrādās, ka šīs problēmas risinājums ir vienkāršāks par vienkāršu – jāsagaida, kad bērns ir kārtīgi aizmidzis un viņa nagi jānogriež miegā. Labu laiku baidījos to darīt, jo visu laiku satraucos, ka puikas uzreiz modīsies. Ņemot vērā, ka puikas labu laiku bija diezgan intensīvi jāmēģina pierunāt uz gulēšanu, tad bija pagrūti saņemties. Tagad jau process ir diezgan labi iegājies. Noliekam puikas gulēt, pagaidam kādas 10 minūtes, dodamies iekšā istabā, paņemam rokā bērna roku, ja neseko nekāda reakcija, tad var droši slēgt iekšā gaismu un griezt nagus.
Bez īpaša stresa un satraukuma var mierīgi vienā piegājienā nogriezt abiem puikām gan roku, gan kāju nagus. Pāris reizes gan ir gadījies, ka puikas sāk arī miegā raut roku ārā vai mosties, tad gan nākas fiksi skriet pie gaismas slēdža un pazust no istabas :). Katrā ziņā nav vērts bērnu spīdzināt un mēģināt ar varu apgriezt viņa nagus, ja to var izdarīt viņam nemanot, kamēr viņš guļ. Pēc vairāku mēnešu nagu griešanas miegā tagad Kārlis jau atļauj pāris nagus nogriezt sēžot klēpī nomodā.