Pirmo reizi pie friziera
Posted on January 6, 2010, under Ikdienas pieraksti.
Kādu brīdi nav sanācis pieķerties rakstīšanai, tā nu jāsaraksta pāris pagātnes notikumi. Viens no lielajiem notikumiem ir pirmā apmeklējuma reize pie friziera. Puikām mati bija atauguši jau tik tālu, ka uz pieres esošās matu šķipsnas sāka tuvoties acīm. Pa laikam jau itkā bijām ierunājušies par to, ka vajadzētu puikām apgriezt matus, taču līdz darīšanai nebijām tikuši. Vēl pa vidu jaucās māņticīgie, kas (neatceros kāpēc) apgalvoja, ka bērniem matus nedrīkstot griezt, kamēr viņi nesākot kārtīgi runāt. Lai nu kā tur arī būtu, nolēmām, ka dosimies pie friziera.
Pirmā doma bija, ka jāmeklē bērnu frizētava. Tā kā biju dzirdējis par Pinku namu, tad pamēģināju pameklēt viņu kontaktus internetā un palasīt arī pāris atsauksmes. No atsauksmēm nekas pārāk iepriecinošs nerēgojās – jāmaksā 12 Ls par bērnu, arī tad ja neizdodas nogriezt matus. Zinot, ka mūsu puikas ilgāk par 2 minūtēm uz vietas nav spējīgi nosēdēt, samaksāt 12 Ls par, piemēram, pusapgrieztiem matiem īpašas vēlmes nebija. Lai nu kā, tomēr sestdienas dienā piezvanīju un saņēmu atbildi, ka viņi varot pieņemt tikai pirmdienā. Ar to pietika, lai apsvērtu citas alternatīvas.
Draudzene izdomāja aiziet tepat uz Baložos esošo frizētavu un aprunāties, vai viņi nevar mums izpalīdzēt. Izrādījās, ka tepat pārsimts metrus blakus mūsu mājai esošajā frizētavā arī strādā friziere ar pieredzi bērnu matu griešanā. Tā nu sarunājām, ka pēc pusdienlaika gulēšanas ar puikām dosimies pie viņas. Puikas, protams, nogulēja nedaudz ilgāk par norunāto laiku, taču tas netraucēja.
Devāmies uz frizētavu un mēģinājām sākt darboties. Pirmais draudzenes klēpī pretī spogulim tika nosēdināts Kārlis, kas aptuveni 4 minūtes arī ļāva sevi visai mierīgi frizēt. Pēc tam viņam bija steidzamas darīšanas un bija jāskrien kaut ko papētīt frizētavā. Nolēmām, ka nav jēgas mocīt bērnu un frizieres krēslā sēdos es ar Jāni. Scenārijs identisks – mati apgriezti vienā sānā, nosēdētas aptuveni 4 minūtes un jāskrien.
Mirklis atpūtas un frizieres krēslā atkal Kārlis, šņik, šņik un atkal jāskrien. Mēģinājām izlīdzēties ar visādām mantām un priekšmetiem un kaut kā tomēr Kārli izdevās nofrizēt līdz galam. Tālāk sekoja Jāņa otrais piegājiens. Arī viņam mantas un visādas atrakcijas gandrīz līdzēja. Pēdējās matu šķipsnas tika apgrieztas jau pārvietojoties pa frizētavas telpām un frizierei skrienot pakaļ viņam. Arī ar maksāšanu tikām cauri stipri draudzīgāk – ja nemaldos, tad draudzene par abiem puikām samaksāja vien nieka 4 latus :).
