Archive for February, 2010
Zaķīīīīīīt!
Posted on February 3, 2010, under Ikdienas pieraksti.
Neilgi pēc bērnu piedzimšanas viņiem iegādājāmies lupatu mantiņas – zaķīti un vardīti. Lupatu mantiņas ir tādas mīkstās mantiņas, kuras sastāv no kvadrātveida auduma gabala, kam ir piešūta klāt kāda dzīvnieka galva, kājas un rokas. Labu laiku, kamēr puikas bija pavisam mazi, viņi dikti uzmanīja savas mantiņas un ikreiz dodoties gulēt arī ņēma viņas azotē. Pagāja vairāki mēneši un mantiņas vairs nelikās īpaši vajadzīgas. Reizi pa reizei puikas viņas paņēma azotē gulēt ejot, bet visādi citādi izskatījās, ka mantiņas ir vienaldzīgas.
Es vairs īsti neatceros pašu epizodes laiku, taču tas bija kaut kad pēc tam, kad puikas bija sākuši teikt savus pirmos vārdus. Kādu nakti Jānis pamostas no nakts miega un skaļi raud. Ieeju puiku istabā un mēģinu Jāni nomierināt, bet viņš tikai histērijā kliedz un nekādi nav nomierināms. Paiet minūte, divas, trīs, piecas, bet Jānis tik kliedz. Nelīdz ne rokās ņemšana, ne kāds cits no ierastajiem paņēmieniem. Te pēkšņi ieklausījos, ko tieši Jānis kliedz. Izrādās tas ir kaut kas līdzīgs “Zaķīīīīt!”. Tajā brīdī viņa gultiņā sameklēju mazo mīļo lupatu mantiņu un iedevu viņam rokās. Momentāni iestājas pilnīgs klusums, Jānis apguļas gultiņā un aizmieg.
Kopš šīs epizodes mums vienmēr pa rokai ir mazā mīļā lupatu mantiņa, kura tiek ņemta līdzi gan visos izbraucienos, gan arī ikdienā uz bērnudārzu. Tagad, vairākus mēnešus pēc šīs epizodes, puikas ir stipri progresējuši ar valodas attīstību un ļoti daudz no viņu teiktā var saprast jau uzreiz, nevis pēc 5 minūšu klausīšanās :).