Pēc pirmajiem izbraucieniem secinājām, ka puikas nemaz tik daudz neguļ pa ceļam, kā mums likās. Izrādās, ka braucot ar mašīnu viņi var arī vienkārši skatīties klusi ārā pa logu. Tā, piemēram, braucot no Kuldīgas uz Rīgu no divām ceļā pavadītajām stundām puikas gulēja vien pus stundu.

Tiesa faktam, ka tagad redzam puiku sejas braucot ar mašīnu ir arī kāds mīnuss – tagad sēžot pie stūres tā vien gribas intereses pēc ik pa laikam pamest aci spogulī, lai redzētu, ko puikas dara :). Vēl viena nianse – ja pirmajiem sēdeklīšiem pa vidu vēl kāds ne pārāk liels cilvēks varēja apsēsties un piesprādzēsies, tad izskatās, ka šiem otrajiem sēdeklīšiem neviens pa vidu vairs iesēsties nevarēs. Nu neko darīt – vizināsimies četratā.