Ginekologa izvēle un nomaiņa mazuļu gaidīšanas laikā
Kopš draudzene atnāca studēt uz Rīgu, viņa nomainīja arī ginekoloģi un nu jau diezgan daudzus gadus arī viņu apmeklēja. Ginekoloģe gan bija diezgan noslogota, taču priekš regulārajām pārbaudēm tas īpaši netraucēja. Viss izmainījās līdz ar brīdi, kad sākām gadīt mazos. Tad pat vēl nezinājām, ka viņi būs divi, taču tam arī nav nozīmes. Vizīte pie ginekoloģes parasti ilga aptuveni 5 minūtes, iepriekš pierakstoties uz konkrētu laiku un regulāri gaidot rindā pat pus stundu vēl pēc noteiktā laika. Tāpat arī attieksme bija vairāk līdzīga konvejierim, nemaz nerunājot par kaut kādu sirsnību un individuālu pieeju. Brīžiem pat pārņēma sajūta, ka pie ginekoloģes ir jādodas saņemt sodu par to, ka mums ir gadījusies cerība tikt pie atvasītēm.
Iespējams, ka īpaši jutīgus mūs padarīja fakts, ka pirms diviem gadiem mūsu pirmais gaidīšanas laiks aprāvās pie 13. grūtniecības nedēļas un tad nu sadzirdot no ginekoloģes mutes tekstus “nu ja būs lemts zaudēt bērnu, tad pat aizšujot tur visu ciet jūs viņu zaudēsiet”, “ja jūs uztraucaties par šādām muļķībām, kā jūs to bērnu vispār uz ielas izlaidīsiet”, sapratām, ka kaut kas ir jādara lietas labā. Neba nu mums tagad visu gaidīšanas laiku būtu jāklausās šādas draņķības un jābojā savi nervi ejot uz kārtējām vizītēm. Mūsuprāt gaidīšanas laikam ir jābūt pēc iespējas patīkamam, ar pozitīvu attieksmi pret visu apkārt notiekošo.
Tā kā uz šo laiku bijām jau bijuši uz vienu ultrasonogrāfiju privātklīnikā un iepazinušies ar visai jauku ginekoloģi, tad nolēmām, ka mainīsim iepriekšējo dakteri uz šo. Patiesībā šis process ir vienkāršāks, nekā kādam var likties. Tā kā mātes pase glabājas pie māmiņas, tad viss, kas ir jāizdara, jāpiezvana iepriekšējai dakterei, jāpasaka, ka pie viņas vairs neiesim un var vienkārši turpināt iet pie jaunās dakteres. Tā arī darījām un ne mirkli nenožēlojām savu izvēli. Vienīgais, kas mani pārsteidza – iepriekšējās ginekoloģes reakcija – viņa pat nepajautāja iemeslu, vienkārši atbildēja “jā, labi”. Tā itkā tā viņai būtu ierasta lieta. Jā, privātklīnikā bija jāmaksā par katru vizīti aptuveni 30 lati, taču ņemot vērā, ka mūsu ienākumi ir pietiekami, draudzenei ir arī veselības apdrošināšana, kas sedz daļu no šīs summas, tad ne mirkli šajā visā procesā neaizdomājāmies par to, ka tas varētu būt par dārgu. Galvenais, lai ar mazajiem viss būtu labi un pēc iespējas mazāki uztraukumi pašā gaidīšanas procesā.
Arī tagad, kad piezvanījām pieteikties uz obligāto vizīti 6 nedēļas pēc dzemdībām, jau pa telefonu administratore apvaicājās, kā mums klājas un kā aug abi puikas. Mūs atceras, mums ir individuāla, sirsnīga pieeja un tas ir tas, kas ir vajadzīgs!