Midzināmie un midzinātāji

Posted on July 2, 2008, under Ikdienas pieraksti.

Vakardiena un aizvakardiena bija kārtīgs pārbaudījums nerviem. Lai gan nevar zināt vai šis salīdzinājumā ar nākamajiem pārbaudījumiem pēc mirkļa neliksies jau tīrais nieks.

Nu jau dažas nedēļas mazie ir pārstājuši tikai ēst un gulēt, kaut kādu daļu no dienas viņi pavada nomodā. Tā kā mantiņām viņi uzmanību vēl īpaši nepievērš, tad vai nu viņi vienkārši klusumā savā nodabā kaut ko knosās, vai arī prasa uzmanību no vecākiem. Pārsvarā gan viņi prasa uzmanību. Vakar un aizvakar viņiem laikam bija ne tikai kārtīgas nomoda dienas, bet arī vēdergraižu saasinājumi. Bija sajūta, ka viņi pa dienu katrs pagulēja labi ja stundu – pārējo laiku vai nu pavadīja pie mammas krūts, vai arī vienkārši raudāja un prasīja, lai viņus pažēlo.

Tā nu man vairākas reizes prātā ienāca doma par filmās redzētajiem skatiem par to, ka vecāki mēģina iemidzināt bērnu, bet aizmieg paši. Ja vēl pirms pāris mēnešiem es par šādiem skatiem smējos, tad tagad es pats esmu šīs, ja to var tā nosaukt, nelaimes upuris. Ņemot vērā, ka jaunie vecāki bieži vien ir hroniskā miega badā, mazo iemidzināšana ļoti bieži izvēršas par cīņu, kā piedabūt mazo gulēt un neaizmigt pašam.  Pagaidām gan tā kārtīgi pašam aizmigt un atstāt mazo nomodā nav iznācis – esmu pieķēris sevi vien pie “klanīšanās” fāzes. Var jau būt, ka mani no iemigšanas ir vienkārši pasargājusi draudzene, kas ne reizi vien ir man piebakstījusi: “neguli!”.

Otra lieta  – par midzināmajiem. Kā mēdz teikt karā visi līdzekļi labi un ja mazie raud jau nez kuro stundu no vietas, tad vecāki ir gatavi mēģināt jebkādus līdzekļus. Tā vakar, piemēram, tika izmēģināti vairāki līdzekļi:

  • neskaitāmas šūpināšanas, nēsāšanas un cilāšanas pozas
  • neskaitāmas noguldīšanas pozas gan sev uz vēdera, gan blakus
  • dažāda veida skaņu izdvešana
  • istabas, kurā mazie guļ izsūkšana ar putekļusūcēju
  • mazo nēsāšana pa dzīvokli ratos ievietojamās kulbiņās

Vienīgā, kas līdzēja bija pati pēdējā, turklāt arī ar parastu staigāšanu vien nepietika – nācās vēl cilāt kulbiņas uz augšu/leju, līdz abi mazie ielaidās miegā. Izskatās, ka dvīņu vecāki var mierīgi iztikt bez sporta zāles apmeklējuma, jo fiziskā slodze cilājot, nēsājot un visādi citādi mīļojot mazos ir pietiekami liela:). Bijām dzirdējuši par putekļusūcēja apbrīnojamo efektivitāti, taču laikam mūsējais ir pārāk kluss, jo mazie bija mierīgi tikai tik ilgi, kamēr putekļusūcējs bija ieslēgts un atradās vienā telpā ar mazajiem.

Šodien savukārt mazie atkal tīri labi guļ un varam mazliet atgūt spēkus.